Hiroshima

No paša rīta pametām Fukuoku, lai dotos uz Hiroshimu.

Hiroshimā ieradāmies ap pusdienlaiku un vispirms devāmies uz Miyadžimu – salu, kas ir slavena ar templi uz ūdens.

Mijadžimā nedaudz nepaveicās ar to, ka tajā brīdī bija zems ūdens līmenis, līdz ar to, templis un tempļa vārti nebija pilnīgi ūdenī. Toties varēja aiziet līdz pašiem vārtiem. Uz salas pat ir izlikti laiki, kad ūdens līmenis ir zems un kad augsts – ūdens līmenis tur mainās divas reizes dienā.

Patīkams pārsteigums uz salas bija stirnas, kas tur visapkārt staigā un ir absolūti pieradušas pie cilvēkiem – viņas var glaudīt utt., nemaz nebaidās.

Nākošajā dienā apmeklējām Hiroshimas atombumbas muzeju, aizgājām arī līdz atombumbas epicentram – punktam, kurā tika nomesta bumba. Kā arī, Hiroshimā var apskatīt pēdējās mājas drupas, kas vienīgā palika pēc atombumbas sprādziena.

Muzejs bija ļoti iespaidīgs – diez gan grūti uz to visu skatīties. Tur var redzēt bildes, kas uzņemtas pēc atombumbas sprādziena – kā viss tika “noslaucīts”, kā cilvēki cietuši. Var redzēt arī mājas “dakstiņu” jumtu fragmentus, kas ir sakusuši, sakusušas pudeles, sakusušus traukus – tas tur izlikts, lai parādītu kāds karstums ir bijis sprādziena brīdī. Ja jau stikls kusa un metāls locījās, kas tad notika ar cilvēku.