Nedēļas nogale

Diez gan aizņemta nedēļas nogale sanāca.

Sestdien no rīta Tokushimas Universitātē man bija jāprezentē par Latviju, japāņu valodā, apmēram 25 minūtes. Mēs bijām 3, kas prezentēja – puisis no Ugandas, meitene no Malaizijas un es. Apmēram 50 cilvēki bija atnākuši klausīties. Bija interesanti, pēc prezentācijas bija jautājumu daļa, sarežģītus jautājumus uzdeva. Tā kā prezentācijā pastāstīju par Latvijas kalendāru, kurā ir arī vārda dienas, tad man tika uzdots jautājums par to, kāpēc katrs vārds ir tieši tajā dienā. Nav viegls jautājums ne?! Paveicās, ka atcerējos, ka mans vārds ir 10. novembrī tāpēc, ka Mārtiņš Luters ir dzimis 10. novembrī. Labi, ka vismaz par savu vārdu varēju atbildēt. Citādi, ikdienā jau par šādām lietām nedomā. 🙂

Pēc prezentācijas ar Noguchi san un Kosaka san braucām uz Bunkanomori (kultūras mežs tiešā tulkojumā, bet tā ir kultūras māja drīzāk), kur bija iespējams izmēģināt Japāņu leļļu teātra lelles.

Tad sekoja interesantākais – man bija “homestay” (Latviešu valodā laikam tāda vārda nav, bet tā ir ciemošanās ģimenē ar palikšanu pa nakti un tā). No Universitātes bija iespējams pieteikties, es arī pieteicos. Parasti, iepriekš nav zināma ģimene, kāds cits to izvēlas. Man paveicās, ka jau labu laiku pazīstu to cilvēku – Noguchi san, kura ģimenē man bija jāviesojas, jo viņa darbojas Universitātes starptautiskajā salonā – rīko mums dažādus pasākumus. Biju ļoti priecīgs, ka man tika tieši šī ģimene.

Vispirms devāmies uz māju, kur man ierādīja istabu un visu pārējo, iepazinos ar Noguchi san vīru. Bērnu mājā nebija, jo meita dzīvo Amerikā, dēls bija Tokijā. Pēc tam devāmies vakariņās uz Kaitenzushi restorānu – sushi restorāns – Japāņu izgudrojums, kur sēdi pie galda un sushi brauc garām. Pēc tam, vakarā mājā pie tējas pārrunājām dažādas lietas.

Jāpiebilst, ka māja viņiem ir tīri senā Japāņu stilā. Biju pilnīgā sajūsmā par to māju, jo man ļoti patīk senais Japāņu māju interjers. Bildē var redzēt manu istabu un māju no ārpuses.

No rīta, pēc brokastīm gājām pastaigāties – saimnieks izrādīja savu dārzu, mandarīnu lauku, pie mājas esošu milzīgu koku, pie kura ir arī mazs templītis, ko tur izveidojuši viņa vecāki.

Tad braucām uz Hashikurayama – Hashikura kalnu, kura galā atrodas templis. Uz templi var nokļūt kāpjot kalnā pa taku, bet mēs braucām ar pacēlāju. Skats bija fantastisks, jo šobrīd rudens un koki ir ļoti spilgtās krāsās. Templis arī ļoti skaists, Kobo Daishi arī šajā templī ir bijis skolotājs, tikai šis templis nav iekļauts Shikoku 88 tempļu svētceļojumā. Iespējams tādēļ, ka šajā templī ir divi tempļi vienā – Shinto un Budistu, bet svētceļojumā ir tikai Budistu tempļi.

Tālāk braucām uz vietu, kur tiek audzētas un radītas jaunas orhideju šķirnes. Tur ir gan izstāde, gan veikals, kurā var iegādāties orhideju tēju, konfektes, sulu un pat vīnu. Tas viss tur tik iespaidīgi, ka nopirku orhideju vīnu. Šī orhideju audzētava esot ļoti slavena visā pasaulē, pat iekļuvusi ginesa rekordu grāmatā.

Pēc tam devāmies skatīties sand pillars (smilšu stabi jeb pīlāri). Kas tas tāds ir var redzēt bildēs.

Dienas beigās braucām vakariņās uz “Šjabu Šjabu” – tā sauc restorānu un arī ēšanas veidu, ja tā var teikt. Uz galda ir karstā virsma, uz kuras uzliek trauku, kurā šķidrums (kaut kas līdzīgs buljonam). Tad tiek atnests daudz gaļas (kas ir ļoti plāni sagriezta), dārzeņi un tofu. Tad ņem gaļu, ieliek tajā vārošajā šķidrumā, dažas sekundes, ņem ārā, pamērcē mērcē (bija pieejamas dažāda veida mērces – sojas, sezama sēklu un ķiploku) un ēd. Ļooti garšīgi!

Uzskatu, ka man ļoti paveicās ar ģimeni – izglītoti un gudri cilvēki, līdz ar to, daudz ko jaunu iemācījos.

Mājās pārrados vēlu vakarā. Garas, bet ļoti foršas brīvdienas bija.